Ģimeņu sporta veids
Esmu ieradies Saldū, kur pirms 30 gadiem Latvijas BMX aizsākās. Latvijas BMX kopiena pulcējusies uz kārtējo SMScredit.lv čempionāta posmu. Vietējā mēroga BMX ir savs šarms – nelielā Saldus trase atrodas šosejas malā. Atsevišķi skatītāji gar šoseju izvietojuši saliekamos krēslus, cits pat uzrāpies spēkratam uz jumta. Jaunie censoņi ar nelielu vecāku piepalīdzēšanu velk mugurā savus sacensību kostīmus, lai dotos treniņu braucienos.
“Šis ir ģimeņu sporta veids,” saka Artis Koško, 9 gadus vecās Beātes un 6 gadus vecā Āra tētis. Viņi BMX aprindās apgrozās otro sezonu un prasmes apgūst Jelgavas klubā “Mītavas kumeļi”. Kamēr bērni veic treniņu braucienus, Artis stāv trases malā ar ūdens pudeli un pasūkstās, ka pats šodien nevar piedalīties. “Savā mājas trasē Jelgavā salauzu kāju,” viņš noteic.
Pamatīgās miesas būves vīrs ar BMX sācis nodarboties nepilnu 30 gadu vecumā. “Vedu bērnus uz treniņiem, negribēju divas stundas nīkt. Sāku braukt pats. Vairāki tēvi tā ir sākuši braukt, var just, ka arī mammas sākušas dīdīties. Citi gan uzreiz nelien sacensībās, bet es esmu pārāk azartisks,” nosmej Artis, kura stāstījumu pārtrauc meita – stūre esot izgājusi no ierindas. “Kā tu to vienmēr dabū gatavu?” viņš nobrīnās. “Es nezinu,” atbild Beāte. Tas nozīmē, ka pirms sacensību sākuma vēl jāapmeklē boksi – mašīnā atstātā instrumentu kaste.
Sacensībās ierodas kā zaudētāji
Ar Latvijas BMX izlases galveno treneri Ivo Lakuču tiekos Valmierā, dažas dienas pēc neveiksmīgā Eiropas čempionāta Glāzgovā, kur visi mūsu elites braucēji skatītāju rindas papildināja jau pēc 1/8 fināla braucieniem. “Kopš Londonas mēs neesam izdarījuši neko!” strikts ir Ivo.
Pēc triumfa Pekinā Māris Štrombergs pārcēlās uz ASV. Ivo Lakučs beidza braucēja karjeru un pilnībā pievērsās trenēšanai. 2006. gada Eiropas čempions Artūrs Matisons kopējo nometni pameta jau dažus mēnešus pirms Pekinas, taču karjeru turpināja un tēmēja uz Londonu. Tiesa, bez agrākajiem panākumiem. Par Latvijas otro numuru izvirzījās Edžus Treimanis, par trešo – Rihards Veide.
“Pēc Pekinas es gribēju pierādīt, ka latvieši var uzvarēt divās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas. Iepriekš visi teica, ka latvieši var izšaut tikai vienreiz,” tagad atceras Ivo. Viņa pievēršanās tikai trenēšanai deva rezultātus – Māris Štrombergs pa ceļam uz Londonu kļuva gan par pasaules čempionu, gan vicečempionu, Treimanim analogi sasniegumi padevās Eiropā. Ar ko palepoties bija arī Rihardam Veidem, kurš 2012. gadā Eiropas čempionāta kopvērtējumā palika otrais aiz Treimaņa. Galu galā – kulminācija veiksmīgam ciklam bija Māra Štromberga zelts Londonā. Eiforijas aizsegā tieši pēc olimpiskā zelta nosargāšanas sākās Latvijas BMX noriets.
“Nogulēts tika ar kārtīgas BMX trases – BMX centra – būvniecību. Tas bija jādara, vēlākais, uzreiz pēc Londonas,” secina Māris Štrombergs. Viņam neklātienē piebalso arī Ivo Lakučs: “Visi grib Mārim spiest roku pēc zelta medaļas, bet pēc tam darbus darīt, uzņemties atbildību – ar to mums kaut kā neiet uz priekšu. Es pat to nesauktu par divkosību, tā ir nekompetence.” Ivo kremt, ka Valmierā tā arī neizdevās uzbūvēt BMX trasi ar nojumi – tai, kopā ar peldbaseinu, valsts piešķīra līdzekļus, bet beigās naudiņa sanāca tikai baseinam un auto stāvvietai. Iespējas trenēties zem jumta nav joprojām. “Kā mēs varam sēdēt pie viena galda ar britiem? Mums nav nekas, bet viņiem ir par 23 miljoniem uzbūvēts indoor Mančestrā. Mēs uz sacensībām jau aizbraucam kā zaudētāji,” sašutis ir Ivo un ātri nosauc pārējās konkurējošās valstis, kas radušas iespēju trenēties zem jumta. Pieminētie briti tikko Eiropas čempionātā izcīnīja dubultuzvaru.