Izaudzināt nākamās zvaigznes
Tikmēr Rēzeknē publikas saceltais troksnis neatpaliek un brīžiem pat pārspēj šosezon LBL pieredzēto. Un kā nu ne, jo laukumā spēkošanās sīva. Ādažniekus cīņā ved rūdītais Aigars Nerips, kurš savulaik vadījis arī Latvijas dāmu izlasi. Abām komandām cenšoties agresīvi spēlēt aizsardzībā, ir daudz diskutablu epizožu, un katra nākamā Rēzeknes publiku uzkarsē arvien vairāk.
Laukuma malā pamazām uzkarst arī treneris Grehovs. Spēles sākumā ieturētā sēdēšana pie rezervistu soliņa mača gaitā pakāpeniski pāraug izteiksmīgā vingrošanā, brīžiem pat atrodoties laukumā. “Vienīgo zaudējumu šosezon piedzīvojām pret “Jēkabpili”. Pirms tam vairākās spēlēs biju novērojis, ka puiši nepilda manu spēles plānu, tāpēc vienā spēlē klusi sēdēju un ļāvu maču vadīt pašiem – ja jau tik gudri. Bija grūti klusi nosēdēt, bet noturējos,” pedagoģiskās viltības atklāj Grehovs.
Mačā pret ādažniekiem spēles liktenis izšķiras ļoti spraigā galotnē. Vietējai publikai par lielu prieku pārāki ir rēzeknieši – 67:62.
Kur tālāk vedīs šo puišu ceļš? Kā nu kuram. Aleksejs Grehovs pieļauj, ka divi talantīgākie jau nākamsezon dosies talantu slīpēt uz ārzemēm. Vēl kādos trīs puišos viņš saredz dotības nākotnē spēlēt labā līmenī. Arī pašam ir ambīcijas trenera karjerā kāpt augstāk. “Mans mērķis ir izaudzināt spēlētājus un pēc tam redzēt, kā viņi spēlē augstā līmenī. Rēzekni LBL tuvākajā laikā es neredzu. Varētu jau savākt spēlētājus no visas Latvijas, divus vietējos nosēdināt uz soliņa un spēlēt, bet neredzu tam jēgu. Un kurš to nāks skatīties? Labāk, lai ir tā kā tagad, kad mums ir komanda LBL2, kurā jaunie var gūt vērtīgu pieredzi. Tribīnes vienmēr ir pilnas. LBL2 ir ideāls turnīrs jauniešu izaugsmei,” perspektīvas izvērtē Grehovs.
Vai kāds no Rēzeknes 2003. gadā dzimušo puišu zelta paaudzes ies Žaņa Peinera pēdās, rādīs laiks. “Dažiem ir ļoti labas dotības – tikai jāattīsta,” Aleksejs Grehovs uz nākotni raugās ar optimismu.
Izsities
Par pagrieziena punktu Peinera karjerā kļuva 2017. gada Eiropas čempionāts. Latvijas izlase sasniedza ceturtdaļfinālu, lai arī potenciāls tam izlases modelim bija nelimitēts. Peiners nebija izlases līderu lokā, spēlēs iesaistījās no rezervistu soliņa, taču darīja to gana sekmīgi. “Pēc tā turnīra par mani parādījās lielāka interese,” stāsta pats Žanis. Aizvadīto sezonu Peiners pavadīja Lietuvā, spēlējot “Lietkabelis” vienībā. “Sezonas laikā pievājumi kļuva arvien vilinošāki. Sapratu, ka nākamais piedāvājums būs ienesīgāks, bet nebiju domājis, ka tā būs Eirolīga.”
Peinera sniegums “Lietkabelis” rindās bija tik pārliecinošs, ka piesaistīja pat… Losandželosas “Lakers” interesi. Komandas skauts pat ieradās Lietuvā, lai tiktos ar Žani, taču interese apsīka. Lai 28 gadu vecumā debitētu NBA, jābūt skaļākam vārdam Eiropas basketbolā, un līdz tam Žanim vēl ceļš ejams.
Tomēr Eiropas basketbola Meku – Eirolīgu – Peiners ir sasniedzis. Šo sezonu viņš aizvada Turcijas granda “Darussafaka Tekfen” rindās. “Līdz Eiropas čempionātam 3 – 4 gadus karjeras attīstība bija apstājusies vienā līmenī. Spēlējot Lietuvā, sapratu, ka pacelšos, bet nedomāju, ka tik augstu,” patīkami pārsteigts ir Peiners. “Vēl pirms gada negaidīju, ka kādudien spēlēšu Eirolīgā. Nebija pat iezagusies tāda doma.” Jaunā darbavieta atnesusi arī jaunas finansiālās iespējas. Peiners atklāj, ka algas apmērs, salīdzinot ar Lietuvu, trīskāršojies.
Šosezon Eirolīgā Peiners vidēji spēlē laukumā atrodas 18:41 minūti, izceļas ar 7,3 punktiem, 2,1 atlēkušo bumbu un 1,5 rezultatīvām piespēlēm. “Atlētisms Eirolīgā vēl galvas tiesu augstāks nekā Eiropas čempionātā. Daži garie ir tik atlētiski, ka cīņā par atlēkušo bumbu knapi varu aizsniegt elkoni,” vērtē Žanis. “Progresēju lēmumu pieņemšanā. Vēl ir daudz kur augt, tāpēc sanācis Eirolīgā sakrāt vairāk kļūdu [1,5 vidēji spēlē – R.R.] nekā būtu pieļaujams.”
Sasniedzot Eirolīgas atzīmi, Peiners ir piepildījis vismaz daļu to cerību, kas ar viņa vārdu tika saistītas, karjeru uzsākot. Pats basketbolists gan noliedz, ka viņam tagad būtu akmens no sirds novēlies. “Man bija objektīvs iemesls, tāpēc tāda emocionāla sloga nebija.” Kad intervēju Žani pirms 2015. gada Eiropas čempionāta, arī toreiz runājām par šo “iedomas vs. realitāte” tēmu: “Man nav depresijas par to, ka 25 gadu vecumā spēlēju Ventspilī, nevis Eirolīgā. Reizēm ievēroju spēlētājus, kas spēlē augstākā līmenī nekā es, bet spēlē sliktāk par mani. Tajā pašā laikā esmu redzējis arī spēlētājus, kas ir par mani labāki, taču nekādā ievērības cienīgā līmenī nespēlē un arī neko nepelna. Ir visādi piemēri, daudz ko nosaka arī apstākļu sakritības.”
Apstākļu sakritības pēdējos gados ir bijušas Peineram labvēlīgas. Sirdsdarbības problēmas likušas svētu mieru jau pēdējās trīs sezonas. Nav nācies izlaist spēles, nav nācies dot sev atlaides. Karjeras attīstība runā pati par sevi. Arī Latvijas izlasē Peinera loma aug katru gadu, un šajā Pasaules kausa kvalifikācijas ciklā sasniegusi nepieredzētus apmērus. Lai arī FIBA un ULEB ķīviņi skar arī Eirolīgā spēlējošo Žani, uz “būt vai nebūt” spēli pret Melnkalni viņš ir apņēmības pilns būt ierindā. “Apzinoties spēles nopietnību, centīšos tikt visiem spēkiem.” Kad runājām pirms pāris nedēļām un Latvijas izlases sastāva aprises bija vēl neskaidrākas kā tagad, Peiners pačukstēja, ka sastāva komplektēšanā mazliet uzņēmies iniciatīvu. “Runāju ar visiem Eirolīgas džekiem, apzinu situāciju. Mudinu, ka šis ir tas gadījums, kad visiem ir jāmēģina tikt.”
Peinera loma “Darussafaka Tekfen” komandā patlaban nav tik stabila, cik pašam gribētos. Pēc treneru maiņas sezonas laikā sācis svārstīties spēles laiks. Kad vaicāju, vai viņu nebaida tas, ka, skrienot palīgā Latvijas izlasei, varētu iešaut sev kājā klubu karjeras kontekstā, Žanis ilgi nedomā: “Varbūt zaudēšu dažas minūtes spēles laika. Varbūt zaudēšu finansiāli, slēdzot nākamo līgumu. Bet, ja tiksim uz Pasaules kausu, tas būs tā vērts. Kad vēl būs tāda iespēja? Apzinos, ka man vēl viena iespēja spēlēt Pasaules kausā var nepienākt.”
Dzīve ir paradoksu pilna. Liktenis Žanim piespēlēja retu talantu, bet komplektā iesaiņoja slogu tā īstenošanai. Spēlētājs, no kura visi gaidīja augstas virsotnes, tās sasniedza brīdī, kad neviens no viņa to vairs negaidīja. Puisis, kurš auga bez Latvijas pases krievvalodīgā ģimenē, izauga par Latvijas basketbola idejisko līderi. “Es uzskatu, ka spēlētājam, kurš ir iekļauts izlases kandidātu sarakstā, nav tāda iespēja – atteikt,” pirms 2015. gada Eiropas čempionāta pauda Žanis.
Kāds būs nākamais pavērsiens Žaņa Peinera stāstā? Vai par viņu atkal atcerēsies Losandželosas “Lakers” un noliks līdzās Lebronam Džeimsam? Šķiet neticami, bet Peinera stāsts jau no pašiem pirmsākumiem ir būvēts uz galējību pamatiem, tāpēc nevienu versiju nevar pilnībā izslēgt. Cerēt uz labāko, neizslēdzot arī sliktāko. No šīs devīzes Žanis Peiners nekur neaizbēgs.