Kad Žanim Peineram bija 17 gadi, medijos parādījās pirmās publikācijas par viņu kā Latvijas basketbola supertalantu, kuram pārskatāmā nākotnē vajadzētu sastādīt kompāniju tobrīd vienīgajam latvietim NBA – Andrim Biedriņam. Kad Žanim bija 20, sirdskaites dēļ viņš tikpat publiski tika norakstīts. Astoņus gadus vēlāk puisis no Rēzeknes, kura dzīslās latviešu asiņu nav un līdz 15 gadu vecumam nebija arī Latvijas pases, kļuvis par Latvijas basketbola idejisko līderi.
Lektors
3. februāris, Rēzekne. Valsts robežsardzes koledžas sporta zāles tribīnes sāk aizpildīties jau pusstundu pirms spēles. Sēdvietas tribīnēs izvietotas trijās rindās, un laicīgākie apmeklētāji steidz aizpildīt divas augšējās – labākais skats paveras no tām. Atmosfēra, ar kādu varētu lepoties daudzas sporta spēļu komandas Latvijā, ir par godu Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U16 grupas spēlei starp mājiniekiem, turnīra līderi “Ezerzemi”, un tās tuvākajiem sekotājiem “Ādažiem”.
Rēzeknieši ir vairākkārtēji Latvijas čempioni savā vecuma grupā. Pilsētā, kas ar lieliem panākumiem basketbolā nav lutināta, jauniešu sniegums nav palicis bez ievērības. “Galvenokārt nāk puišu vecāki un skolas biedri, bet nāk arī vienkārši sporta līdzjutēji,” stāsta komandas treneris Aleksejs Grehovs. Publika raibu raibā. Bērni grauž čipsus un spēlē ķerenes, vīri starplaikos pārspriež copes lietas, bet izsalkušie bauda soļanku spēlei par godu atvērtajā kafejnīcā.
Rēzeknē basketbols vienmēr ir atradies un joprojām atrodas futbola ēnā. “Šī ir futbola pilsēta,” atzīmē arī Grehovs. Taču basketbols Rēzeknē vienmēr ir bijis. Vairāki spēlētāji pārstāvējuši jauniešu izlases, pieaugušo izlasē spēlējuši Kaspars Cipruss, Artjoms Butjankovs un Žanis Peiners. “Ezerzemes” jaunieši visvairāk gribot līdzināties tieši Žanim.
“Katru vasaru Žanis atbrauc pie mums uz nometni un nolasa lekciju,” aizkulises paver Grehovs. “Puišiem tagad ir pubertātes vecums, un Žanis lasīja lekciju par to. Kaut kas jau galvā viņiem paliek, bet – kā kuram. Dažam uz piecām minūtēm, dažam var redzēt, ka aizķēries uz palikšanu.” Peiners bija skatītāju rindās, kad visu sezonu bez zaudējumiem spēlējošie “Ezerzemes” puiši pērn Latvijas čempionāta pusfinālā piekāpās “Ādažiem”, un ģērbtuvē, kad puiši centās negaidīto zaudējumu sagremot.
Runāsi krieviski, stāvēsi kaktā
Iespējams, daudzi nemaz nezina, ka Žaņa Peinera dzimtā valoda ir krievu un latviešu asiņu piejaukuma viņa dzīslās nav. Tēvs krievu tautības, māte – ukrainiete. Tomēr vecāki tālredzīgi paredzēja, ka 1990. gadā dzimušajam Žanim tikko kā neatkarību atguvušajā Latvijā vieglāka dzīve būs tad, ja viņš augs latviešu vidē, tāpēc atvasi aizsūtīja uz latviešu bērnudārzu. Tur par runāšanu krieviski Žanim lika stāvēt kaktā. Tā pusgada laikā viņš apguva latviešu valodu. Sankcijas bija arī par rakstīšanu ar kreiso roku, tāpēc bērnudārzā Peiners kļuva ne tikai par latvieti, bet arī labroci.
Basketbolā mērķi auga pamazām. Iesākumā gribējies būt labākajam savā klasē. Pēc tam – savā komandā. Tad – visā Latgalē. Līdz 2005. gadā 15 gadīgais Žanis jau bija sasniedzis tādu līmeni, ka Latvijas U16 izlases treneri rēzeknietim redzēja vietu sastāvā. Peineram tā bija laba motivācija beidzot tikt pie Latvijas pilsonības un nolikt malā nepilsoņa pasi. Pilsonību Peiners ieguva, bet uz Eiropas čempionātu neaizbrauca. Pirmo reizi par sevi manīt sāka motoriņš – sirds…