Trīs burtu abreviatūru NBA (Nacionālā Basketbola asociācija) Latvijā dzird un mana arvien biežāk. Bērnu basketbola komandas izspēlē pat veselu čempionātu, kurā velk NBA komandu formas. Dažādās mediju platformās arvien vairāk parādās latviešu radīts saturs par NBA norisēm. Galu galā arī latviešu skaits līgā izaudzis līdz četriem, kas novedis pie tā, ka līgas norišu apspriešana lēnām kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu arvien plašākam cilvēku lokam. Bet varbūt tas ir tikai skats no burbuļa iekšpuses?
“Warriors” spēles biļete – kā skaņu plate
Popkornu nočiepa suns. Sagaidot ciemiņus, izvilka no maisa un aiznesa saplosīšanai. Ķert rokā nebija jēgas. Galu galā galvenie atribūti – alus un čipsi – atrodas goda vietā uz galda. Ir svētdienas vakars, un draugu kopa pulcējas mājās pie Renāra, lai vērotu NBA izslēgšanas spēļu maču starp Toronto “Raptors” un Filadelfijas “76ers”. Ikdienā viņi – Roberts, Valters, Dāvis, Jānis, Austris, Āris un Renārs – viedokļiem apmainās savā NBA veltītajā “Whatsapp” grupā. Un kopā ar vēl dažiem domubiedriem savā līgā aktīvi spēlē fantasy basketbolu. Un ikdienā “Youtube” skrupulozi patērē Amerikas vadošo NBA analītiķu radīto saturu – tādi raidījumi kā “Jump”, “First Take”, “Inside The NBA” un vēl daži citi ir kļuvuši par obligāto literatūru, kuru skolas laikā neviens no viņiem nav cītīgi lasījis.
Līdzīgu pulciņu Latvijā pēdējos gados saradies ne mazums. Pārspīlēti būtu viņus saukt par lieliem basketbola faniem, jo padziļināta interese ir tikai par NBA norisēm un Latvijas izlases gaitām. Par LBL viņi paironizē pie pirmās iespējas, arī Eirolīgas basketbols, kas Latvijā ir daudz pieejamāks, sevišķas simpātijas nav iekarojis.
Tā kā spēli demonstrēs “Best4sportTV”, Renārs atnes un uzstellē dekoderu, kuru izmanto vien dažas reizes gadā – šādiem gadījumiem un pasaules čempionātam hokejā. Tikmēr Dāvis pirms spēles pa apli palaiž savu saglabāto biļeti no Goldensteitas “Warriors” mājas spēles ar Šarlotes “Hornets” un dalās ar iespaidiem par redzēto no savas 13. rindas. 60. gados cilvēki tā pa apli laida tikko iegādātas ārzemju mūzikas skaņu plates.
Vēl pirms 5 gadiem šāda svētdienas vakara ainiņa Latvijā būtu kas eksotisks. Bet vairāku faktoru kopums pēdējos gados ir novedis pie tā, ka Latvijas iedzīvotāju arvien ciešākā saikne ar NBA ir tēma, kuru prasās papētīt tuvāk.
Ziņas piegādā britu komunisti
“Es par NBA uzzināju 1981. gadā, kad izlasīju rakstu par Maģisko Džonsonu. No tā brīža sāku ļoti nopietni interesēties,” atceras basketbola komentētājs Madars Bergmanis. Tieši viņu var uzskatīt par vienu no Latvijas NBA kultūras pamatlicējiem. 90. gadu sākumā Latvijas Televīzijā parādījās pirmās NBA spēļu translācijas. Ierakstā, reizēm ar dienas nobīdi. Tieši NBA spēļu komentēšana 1994. gadā aizsāka Madara Bergmaņa komentētāja karjeru. Pirms viņa komentēja arī citi, bet Bergmanis uzskatīja, ka varētu pastāstīt vairāk, viņam pārraides nešķita interesantas, tāpēc Latvijas Televīzijas pastkastē iemeta vēstuli.
“NBA bija deficīta prece, un tas bija tas, kas ļoti piesaistīja,” viņš atminas. “Tagad tas viss ir saprotamāk un tuvāk. Viena puse redz otru un otrādi. Bet tobrīd bija milzīgs informācijas deficīts.” Informāciju par NBA Bergmanis sāka vākt 80. gadu sākumā, kad tobrīd Latvijā to darīja tikai retais. “Tajā laikā ļoti reti, bet šad un tad laikrakstā “Sports” parādījās kāds raksts par NBA. Pārsvarā rakstīja Juris Visockis. Valdis Valters no ārzemēm veda žurnālus, kuros bija kāda informācija,” īso vēsturi atstāsta basketbola komentētājs.
“Padomju presē informācijas par NBA bija ļoti maz, bet šis tas no Krievijas nāca. 80. gadu beigās informācijas jau bija vairāk – arī mums pa retam kaut kas bija. Man visi tie raksti ir izgriezti, salikti pa mapēm. Vēlāk sāka nākt prese arī no Amerikas, dažu labu rakstu es dabūju britu komunistu avīzēs. To, kas izvēlēts draftā, es uzzināju ar divu mēnešu novēlošanos. Bet tas uzkurināja to interesi – dabūt tās ziņas un uzzināt vismaz kaut ko.”
NBA spēļu pārraides 90. gados Latvijā raisīja neviltotu interesi. Līdzās spēļu translācijām demonstrēts tika arī NBA apskats. Sporta gardēži uz kārā zoba tolaik lika visu, kas viņu virzienā tika pamests no t.s. lielajām arēnām. Lielāku popularitāti tobrīd baudīja Nacionālā Hokeja līga (NHL), jo tur spēlēja Latvijas hokejisti, bet arī NBA bija savs lojāls fanu pulks. Uzcītīgākie spēles tvēra tiešraidēs – satelīta viļņos.
90. gadi aizritēja Čikāgas “Bulls” zīmē, un tolaik buļļu atribūtika bija lielā cieņā un ar lepnumu tika valkāta arī sadzīvē – apavi ar “Bulls” emblēmu, cepures, t-krekli. Bergmaņa komentāri cilvēkiem Latvijā lielā mērā ielika pamatakmeni kultūrai un izpratnei par un ap NBA. Pats gan viņš tagad no līgas atgājis visai tālu – spēles neskatās, seko līdzi rezultātiem. “Laika gaitā pārvērtē vairāku lietu nozīmi savā dzīvē. Man vairs nav pieņemama tā kultūra, ko iemieso NBA basketbols. Ir pārāk strikts lomu sadalījums superzvaigznēs, zvaigznēs, rezervistos. Komandu sportam tas nepiestāv,” skaidro Bergmanis, piebilstot, ka arī šobrīd NBA piekoptā spēles maniere nav gluži viņa gaumē.
Biedriņš paver durvis jaunai paaudzei
90. gadu beigās NBA spēles no Latvijas Televīzijas pazuda un atgriezās 2008. gadā. Tobrīd lielajā līgā pirmo reizi bija uzspīdējusi latvieša zvaigzne. Par Andra Biedriņa nozīmi esmu jau rakstījis – viņa uznāciens iedeva jaunu impulsu gan faniem, gan arī jaunajiem basketbolistiem. Ja ilgu laiku likās, ka NBA latviešiem ir kas tāls un nesasniedzams, tad Biedriņš šo mītu apgāza. Un lielā mērā ievadīja pašreizējo ēru.
Teju vienlaicīgi ar Biedriņa uznācienu par NBA interesēties sāka viena no šā brīža ētera personībām – kanāla “Best4sportTV” komentētājs Niks Gaigalietis. “Es NBA līdzi sekot sāku 2003. gadā. Bija tāda slavena datorspēle NBA Live, kurā manu uzmanību piesaistīja līgā spēlējošie eiropieši. Sāku par viņiem vākt informāciju, interesēja viņu ceļš līdz NBA. Tā arī viss sākās. Man mājās interneta tolaik nebija, tāpēc pie datora sēdēju skolas bibliotēkā,” atceras no Alūksnes nākušais Gaigalietis.
Pirmo NBA spēli viņš noskatījies 2008. gadā – kad vienu sezonu spēles atkal translēja LTV7. Pēdējos gados ir ierasts Gaigalieti dzirdēt ēterā, vēlos vakaros, naktīs un agros rītos komentējot NBA tiešraides. “Es neteiktu, ka Latvijā ir daudz tādu, kas padziļināti seko līdzi NBA. Taču ir katru gadu jūtams, ka tādu paliek arvien vairāk. To es manu kaut vai pēc amatieru komandām. Kādreiz ģērbtuvēs tik bieži nedzirdēja runas par NBA,” novērojis Gaigalietis.
Viņš stāsta, ka translāciju reitingi lielā mērā ir atkarīgi no tā, kas un cikos spēlē. “Vislielākie nopelni ir Kristapam Porziņģim. Latvijā tikpat kā nav tādu cilvēku, kas par viņu nebūtu dzirdējuši. Kad viņš debitēja līgā, par to runāja visur. Tas arī deva lielāko impulsu. Ja pavērojam spēļu reitingus televīzijā, tad nav salīdzināma skatītāju interese par Porziņģa un pārējo latviešu spēlēm. Un vēl vairāk – ja nespēlē latvieši, tad interese par NBA translācijām naktīs ir minimāla. Agrajām svētdienu spēlēm ir solīdi reitingi, par izslēgšanas spēlēm ir interese arī naktīs.”
Arvien vairāk satura latviešu valodā
Latvijas mediju vidē arvien izplatītāks kļūst saturs, kas mērķēts uz NBA auditoriju. Kanālā “Best4sportTV” tāds ir raidījums “Ūdenszeļļi”. “Kad iegādājāmies raidtiesības, NBA mūs pati mudināja izveidot šādu raidījumu,” aizkulises paver Niks Gaigalietis. “Kā piemēru viņi minēja līdzīgu raidījumu Ungārijā, kur nav neviena NBA spēlētāja, taču raidījumam ir labi panākumi. Reitingi katru gadu aug, bet pārspīlēti būtu teikt, ka to skatās ļoti liela auditorija.”
Arvien lielāku popularitāti izpelnās arī Riharda Zeiļa podkāsts “Sauna”. Podkāsts nav veltīts sportam, taču tā dominējošā tēma ir NBA. “Neesmu no tiem, kas katru dienu lasa sportacentrs.com. Neko nezinu par olimpiskajām spēlēm, neko nezinu par Latvijas basketbolu,” savu mazo ieinteresētību sportā ieskicē podkāsta veidotājs Rihards Zeilis. “Nekad neesmu bijis tas, kas seko līdzi sportam tāpēc, ka kāds tur kaut ko interesantu dara. Ir daži sporta veidi, kuriem līdzi sekoju kultūras dēļ. Viens ir NBA, pēdējos 3 gadus ļoti aktīvi esmu pievērsies F1,” viņš skaidro.
“Es neteiktu, ka Latvijā man ir ļoti daudz domubiedru. Ir kādi pieci seši cilvēki, ar kuriem es aktīvi apmainos viedokļiem. Visu laiku esmu dzīvojis ASV mediju telpā – klausījies viņu speciālistus, gājis viņu forumos. Jūtu, ka Latvijā pamazām tā NBA komūna sāk savilkties. Vismaz ap to saturu, ko mēs taisām,” novērojis Rihards.
Veidot podkāstu Rihards sācis Džo Rogana iespaidā. NBA kā tēma saturā nonākusi organiski: “Nodomāju – ja reiz katru dienu sekoju līdzi NBA, kāpēc gan man nepamēģināt pakustināt mūsu vietējo komūnu?”
1000 abonentu slieksni “Youtube” podkāsts “Sauna” jau ir sasniedzis. Līdzīgi kā Gaigalietis, arī Zeilis ir skeptisks par to, cik patiesībā (ne)liela ir NBA komūna Latvijā. “Gribas dzīvot tajā kultūrā, bet pagaidām jūtu, ka citi cilvēki nav gatavi tā investēties. Vismaz neesmu tādus saticis,” spriež Rihards. “Mana teorija ir tāda: fanošana par sportu, kultūru ap to ir lielā mērā saistīta ar vidējo dzīves līmeni Latvijā. Cilvēkiem, kam ikdienā ir būtiskas problēmas, nav laika fanot par kaut kādu sportu. Iedziļināties, domāt, kāpēc tas spēlētājs nospēlēja tā vai citādi. Ja augs mūsu dzīves līmenis, augs arī ieinteresētība, bet pagaidām šķiet, ka tuvākajos gados viss paliks šā brīža līmenī.”
Lasītāju interese – pārsteidzoši liela
Latvijas vadošā sporta portāla sportacentrs.com galvenais redaktors Jānis Celmiņš norāda, ka no ārzemju sporta notikumiem NBA Latvijas sporta faniem rūp visvairāk. “Starp ārzemju brendiem NBA šobrīd ir izvirzījusies diezgan drošās līderpozīcijās. Kas mani pašu nedaudz pārsteidz, tad ļoti labi lasītas ir publikācijas ne tikai par latviešu spēlētāju veikumu līgā, bet ļoti augstu interesi izpelnās arī pārējās NBA ziņas. Ja savulaik kaut kas līdzīgs bija ar NHL un daļēji arī KHL, tad šobrīd šīs līgas Latvijas sporta draugu interesi piesaista tikai pateicoties mūsu spēlētājiem.”
Celmiņš apkopojis statistiku ar divdesmit lasītākajām ziņām aprīļa mēnesī. Septiņas no tām ir par un ap NBA. “Turklāt jāņem vērā, ka aprīlis ir mēnesis, kad gatavošanos PČ jau ir uzsākusi Latvijas hokeja izlase, kas pavasarī ir brends numur viens,” viņš piebilst.
Arī sportacentrs.com galvenais redaktors piebalso manai tēzei, ka pirmais celmlauzis savulaik bija Andris Biedriņš, bet Kristapa Porziņģa debiju NBA viņš pielīdzina sprādzienam. “Mēs piedomājām un strādājām pie tā, lai lasītājiem tieši pie mums būtu iespēja uzzināt visu svaigāko un jaunāko par Kristapu. Centāmies, lai ziņas par liepājnieka kārtējiem sasniegumiem (pēcspēles apskati) pie mums būtu lasāmi jau piecas minūtes pēc spēles, ne īsi pēc plkst. 8.00… Tāpat centāmies ražot arī regulāru un interesantu saturu no cita skatu punkta. Iespējams, kāds atminas “Dīvāna eksperta” uznācienus…” Celmiņš pasmaida.
Ja 90. gadu otrajā pusē un 2000. gadu sākumā, pateicoties mūsu hokejistu sniegumam, kulta līga Latvijā bija NHL (kā saka, prieks jau, ka kāds tur, Amerikā, ticis labā maizē, kamēr Latvijā līdz pat 2003. gadam populārākā auto marka bija žigulis…), tad tagad līdzīgas pazīmes var novērot NBA sakarā. Līdzīgi novērojumi ir arī Celmiņam: “Neesmu veicis nekādus pētījumus, bet izteikšu minējumu, ka šobrīd NBA Latvijas iedzīvotāju vidū intereses ziņā jau ir tuvu tiem NHL laikiem, kad spēcīgākajā hokeja līgā spēlēja Sandis Ozoliņš, Artūrs Irbe un Kārlis Skrastiņš. Esmu diezgan drošs, ka pēc Porziņģa atgriešanās laukumā NBA intereses ziņā Latvijā sitīs jaunus rekordus.”
Bērni nes NBA komandu nosaukumus
NBA kultūra Latvijā nav tikai pieaugušo untums. Uz āķa jau laicīgi tiek sēdināti arī jaunie basketbolisti. 22. februārī “Arēna Rīga” tika aizvadītas NBA Junioru līgas trešās sezonas finālspēles. Dāvja Bertāna grupā par čempioniem kļuva… Denveras “Nuggets” basketbolisti, savukārt Kristapa Porziņģa grupā Indianas “Pacers”.
Realitātē tās ir skolu komandas – “Nuggets” godu aizstāvēja Āgenskalna sākumskola, bet aiz “Pacers” izkārtnes slēpās Rīgas Centra humanitārā vidusskola. Kopumā NBA komandu formas aizvadītajā sezonā piemērīja 55 vispārizglītojošo skolu komandas.
Projekts Latvijā nav ar neko unikāls. To sava zīmola popularizēšanai un iebarošanai jau mazotnē izdomājusi pati NBA, šādas līgas tiek izspēlētas 41 valstī. NBA atsūta komandu formas tērpus un čempionu gredzenus, basketbola vietvaru uzdevums ir nodrošināt turnīra norisi.
Latviešu bērni esot pavilkušies uz nebēdu – pārstāvētās komandas nereti arī kļūstot par pirmajām, kuru gaitām viņi sāk sekot savos viedtālruņos. Gudrs mārketinga gājiens, turklāt nebūt ne peļams. Tas nozīmē, ka vietējā komūna tikai augs, un būs interesanti vērot, kādus veidolus tā sasniegs tuvāko 5 gadu laikā.