Gulbenē basketbols nav miris
“14 gadu vecumā mani pirmo reizi pieteica spēlei. Nācu uz spēli divas stundas ātrāk un ieraudzīju pamatīgu rindu, kas ziemas salā stāvēja pēc biļetēm. Daudzi netika zālē, viņi stāvēja ārā, salā, un spēli skatījās pa logu. Biju šokā,” savu pirmo uznācienu Gulbenes “Buku” rindās atminas Artūrs Brūniņš.
Vairāk nekā 20 gadus vēlāk, botas un sporta tērpu Brūniņš ir nomainījis pret elegantu uzvalku un rūpīgi nopucētām kurpēm. Tagad viņš ceļu uz rezervistu soliņu mēro kā Gulbenes “Buku” galvenais treneris.
Jā, “Buki” vairs necīnās par LBL medaļām, taču līmeni zemāk – LBL2 turnīrā – ir aizvadītās sezonas bronzas medaļniece. Jā, “Buki” vairs nespēlē vecajā, hrestomātiskajā zālē, taču daudz modernākais sporta centrs atrodas turpat blakus. Jā, cilvēki pie ieejas vairs nedrūzmējas, taču tribīnes par pustukšām nekādi nenosauksi. Sekretariātā raudošās meitenes aizstājuši Gulbenes jaunie basketbolisti, kuri tērpušies vienotās – zaļās – uniformās. Vien Viestura Ozola kā spēles komisāra klātbūtne uz mirkli liek atcerēties vecos laikos, kad viņa rīkotā strītbola seriāla VIP grupā laurus plūca “Buku” zelta (bronzas) paaudze.
“Man jau sen bija sapnis pēc karjeras beigām atgriezties Gulbenē un pacelt “Bukus”. Kā trenerim, menedžerim vai konsultantam – man bija pilnīgi vienalga kā,” motivāciju skaidro Brūniņš. “Sāku vākt domubiedrus un būvēt Gulbenes basketbolu. Negribu, lai tas pazūd.” Pārdevis dzīvokli Rīgā, viņš ar ģimeni ir atgriezies Gulbenē – bērnus gribējies audzināt mazpilsētā, nosaka Artūrs, ar acs kaktiņu vērojot, kā meita laukuma centrā slīpē driblu ar divām bumbām.
Pirms paša spēles sākuma izskanot “Putnu balles” iedziedātajai Gulbenes “Buku” himnai, skatītāji ar aplausiem sagaida laukumā komandu starta piecniekus. “Buku” pretinieki sezonas pirmajā spēlē ir jaunizceptās LBL komandas “Valmiera Glass/Vidzemes Augstkola” dublieri. Lai arī gulbenieši ir krietni rūdītāki un miesās brangāki, jaunieši izrāda pienācīgu pretestību. No “Buku” LBL bronzas sastāva laukumā aizķēries vairs tikai Raimonds Gabrāns, kurš izpelnās visskaļākās ovācijas komandu pieteikšanas laikā un publiku priecē ar filigrānām piespēlēm. Leģionāra gaitās izspēlējies Ventspilī, Valmierā, Liepājā un pat Grieķijā, Raimonds profesionālās ambīcijas ir nolicis malā un atgriezies mājās, lai palīdzētu Brūniņam ar “Buku” reanimēšanu.