Klubu basketbolu sagaida vēl grūtāka nākotne
Pēdējo 10 gadu laikā LBL elitē nemainīgi ir bijuši divi klubi – BK ”Ventspils” un ”VEF Rīga”. Kliedzoši. Neviens Latvijas basketbola klubs nav spējis pastāvēt bez politiskas naudas. Gan tieši (pašvaldību budžets), gan netieši (pastarpinātas vienošanās) ieplūstošas. Līdz ar to daudzu klubu ilgtermiņa pastāvēšanai padeni ir pielikušas pašvaldību vēlēšanas, kas notiek reizi četros gados un paredzētas arī šogad. Īpaši dramatiska situācija briest Ventspilī, bet arī citās pašvaldībās novadu reformas dēļ pavērsies pavisam cits politiskās spēles laukums.
Situāciju ap klubu basketbolu vēl smagāku padarīja pandēmija. Pērn marta vidū tika norauts stop krāns, kas uz vairākiem mēnešiem bez ienākumiem atstāja spēlētājus, kuru algas diapazoni svārstījās 1000 – 3000 eiro robežās, intervijā ”Ģērbtuvei” apstiprināja BK ”Ventspils” valdes loceklis Ralfs Pleinics. Jau pērn sausajos mēnešos atsevišķi labi zināmi vārdi lika lepnumu pie malas un devās strādāt ikdienišķus darbus. Pagaidām nav nekādu indikāciju, ka Latvijas klubu budžeti varētu stabilizēties – kur nu vēl pieaugt.
”Attiecībā uz klubu sistēmas panīkumu, jāsaka, ka galvenais faktors, protams, ir finanšu resursi, kas ir ļoti ierobežoti,” vērtē Mārtiņš Bērziņš. “Ļoti labi zinu situāciju visos Latvijas klubos, zinu budžeta apmērus, un tā ir cīņa par izdzīvošanu. Nav mums vairs arī tādu, ja tā var teikt, “trako fanātu”, kas basketbolā ir gatavi ieguldīt savus resursus. Ziedojumu politika ir palikusi sarežģītāka un mazāk motivējoša ziedot, turklāt, ja tā paskatāmies, kam tagad pieder lielākās Latvijas kompānijas – pamatā ārzemju kapitālam. Līdz ar to arī tās ir vēl sarežģītāk pārliecināt atbalstīt Latvijas basketbolu, turklāt vēl pieaugušo profesionālo sportu. Un profesionālais basketbols nekad ne Latvijā, ne Eiropā nebūs bizness – šeit transfēru maksas faktiski nav. Šobrīd tas lielu ietekmi uz Latvijas spēlētāju resursiem neatstās, bet ilgtermiņā gan,” uzskata Bērziņš.
Ingmārs Jurisons norāda, ka spilgtu spēlētāju pieplūdumam nav tiešas saistības ar Latvijas klubu līmeni. ”Gandrīz visi šobrīd NBA un Eirolīgā spēlējošie latvieši soli augstākā līmeņa basketbolā spēra, atrodoties un izejot sagatavošanu ne Latvijas sistēmā. Un to pašu var teikt par jaunajiem – Žagaru, Kurucu, Zoriku, Helmani. Mūsu klubu basketbols tikmēr strauji atgriežas mežonīgajos deviņdesmitajos, kad pašmāju vidi veidoja pārsvarā pusamatieru komandas ar veterāniem un jauniešiem sastāvā.”
Profesionālie basketbola klubi tiešā veidā valsts budžetu nekad nav apguvuši. Cits stāsts ir bijis par valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem, kas, pateicoties Edgara Jaunupa un Aivara Lemberga politiskajiem kontaktiem, brīžiem dāsni iebiruši ”VEF Rīga” un BK ”Ventspils” kontos – turklāt ar ļoti amizantiem maksājuma mērķiem. Traci saceļot atsevišķiem ziemas sporta veidiem, piemēram, Latvijas Valsts mežu naudas krāns basketbola klubiem tika aizgriezts.
Foto: Laura Sproģe
Mārtiņš Bērziņš gan uzskata, ka bez valsts atbalsta klubu basketbols nākotnē sekmīgi funkcionēt nespēs. ”Skanēs nepopulāri attiecībā uz citiem sporta veidiem, bet beidzot mums jābūt drosmīgiem un valstiskā līmenī jānodefinē neliels skaits prioritāro sporta veidu skaits, kur pēc visiem rādītājiem noteikti būtu arī basketbols. Tad caur valsts atbalstu federācijām būtu jānodrošina tālāka atbalsta forma basketbola klubiem pēc noteiktiem kritērijiem un sporta skolām, ja tās nav zem klubiem. Tas būtu viens pīlārs. Otrs, protams, vietējās pašvaldības, bez kuru atbalsta klubiem nav iespējams funkcionēt. Un tad trešais pīlārs – atbalstītāji no privātā sektora. Uzņēmumi, kuri redzētu labi darbojošos līgu, veiksmīgi funkcionējošas jaunatnes sistēmas, arī nacionālās valstsvienības,” nosacījumus uzskaita Bērziņš.
Basketbola klubu ilgtspējas stabilākajam pamatam būtu jābūt spēcīgam un interesi raisošām sacensībām. Ar tām pēdējos 10 gadus sokas arvien čābīgāk…