Tas notiek atkal. F1 jeb Pirmā formula atkal kļuvusi par sarunu tematu draugu kompānijās, darba kolektīvos un – laikmeta novitāte – Whatsapp čatos. Šo var dēvēt par F1 otro popularitātes vilni Latvijā, kas – pretēji pirmajam – ir skāris konkrētus sociālos burbuļus, ar līdzīgiem ārzemju popkultūras patērēšanas paradumiem. F1 renesanses stāstā ir vairākas pamācības, kuras būtu vērtīgi likt aiz auss arī Latvijas profesionālā sporta videi.
Netflix paņem savā varā
Mana gatavošanās rutīna F1 sacensību startam ietver vairākus etapus. Pirmais: noskaidrot, kurš ēdis picu un kādas pasūtīt. Otrais: apmēram pusstundu pirms sacensību sākuma sazvanīt picēriju un veikt pasūtījumu. Zvanot ātrāk – risks, ka atdzisīs. Piezvanīsi par vēlu – risks, ka neuzspēs. Trešais: iepakot somā laptopu un neaizmirst lādētāju, jo – tā kā maksāju 8 eiro mēnesī par F1TV abonementu – manā pārziņā ir ne tikai silto uzkodu atvešana, bet arī translācijas nodrošināšana. Ceturtais: pieklauvēt pie ārdurvīm tā, lai nekas no minētā nenokrīt zemē. Piektais (pēc sacensībām): piedzīt naudu par picām.
Pagaidām ar saviem pienākumiem tieku galā labi un kopīgā F1 skatīšanās svētdienās ir kļuvusi par jaunu, bet noturīgu tradīciju draugu lokā jau kopš iepriekšējās sezonas beigām. Pagaidām vēl šaurā, bet ar tendenci augt, jo tiek veikts aktīvs rekrutēšanas darbs arī NBA domubiedru čatā. Pamācība ir vienkārša: pierunā cilvēku iesākt skatīties Netflix dokumentālo seriālu Drive To Survive, un tālāk lietas notiks pašas no sevis. Tā mani pērnajā sezonā pēc 10 gadu dīkstāves ievilka atpakaļ F1 mutulī. Tā ievilkās arī pārējie “svētdienu kluba” dalībnieki, kas vēl nesen bija absolūti F1 skeptiķi.
“Drive To Survive absolūti ir veicinājis F1 popularitāti,” vērtē Toms Ģigulis, portāla Delfi F1 apskatnieks. “Vairāki mani draugi ir sākuši skatīties F-1 sacīkstes tieši Drive To Survive dēļ. Zinu arī cilvēkus, kuru interese par Pirmo formulu ir pastiprinājusies šī seriāla dēļ.”
Viņam piekrīt arī ilggadējais F1 komentētājs Jānis Janševics: “Protams, kā daudzu upju ūdeņi veidojas no maziem strautiņiem, tā arī F1 popularitātes atdzimšanai nav tikai viens iemesls. Bet lauvas tiesa pateicības pienākas Netflix un F1 veidotajam seriālam. Atcerēsimies, ka līdz 2021.gada 12.decembra Abū Dabī Grand Prix pēdējos septiņus čempiona titulus bija izcīnījuši Mercedes piloti. Septiņus! No tiem sešus saviem ar McLaren izcīnītajiem lauriem pievienoja Luiss Hamiltons. Sebastiana Fetela četri pēc kārtas izcīnītie titulu un pirms tam arī pieci Mihaela Šūmahera dominances gadi F1 popularitāti nevairoja.”
Pielāgojas laikmetam
90. gadu beigās un 2000. gadu sākumā F1 skatīšanās brīvdienās Latvijā bija sava veida kulta nodarbe, kas popularitātes pīķa gados pie ekrāniem pulcēja ar sešiem cipariem rakstāmu auditoriju. Tā laikmeta paražas un īpatnības jau aprakstīju pirms 3 gadiem, kad piepildīju bērnības sapni – noskatījos F1 sacensības vienā telpā ar leģendāro tandēmu Ģirtu Timrotu un Jāni Janševicu. Tieši viņu komentētāju tandēmu daudzi min kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc F1 cilvēku mājās Latvijā ienāca uz palikšanu, jo, kā jau rakstīju 2019. gadā, “viņi līdzās kompetencei galdā lika arī tādus Latvijas sporta komentēšanā maz izmantotus trumpjus kā azartu, kas nav bļaušana, humoru, kas nav jēlības, un – neuzspēlētu savstarpējo ķīmiju.”
Tomēr interese par F1 Latvijā apsīka un vismaz desmit gadus tā pavadīja nišas produktu grozā. Tātad – interesēja galvenokārt tikai autosporta fanus un fanātiskākos sporta līdzjutējus. “Tehnoloģiju attīstības blaknes skāra arī Latviju. F1, pārceļoties no visiem redzamajiem LNT un TV3 kanāliem, gluži fiziski vienā brīdī izzuda no cilvēku dzīves,” skaidro Jānis Janševics. “Tas bija brīdis, kad cilvēki pukojās par “radio nodokli” un citām daudz svarīgākām lietām, par kurām, atšķirībā no agrākajiem gadiem, bija jāsāk maksāt. Par sporta sacensību skatīšanos maksāt bija gatava neliela daļa. Vēl daļa, vismaz kādu brīdi, skatījās nelegāli, bet tam jau bija pavisam cita garša,” viņš spriež.
Aptaujātie F1 apskatnieki kā galveno renesanses iemeslu min sacensību seriāla īpašnieku maiņu, kas izziņota tika 2016. gada nogalē, bet oficiāli notika 2017. gada janvārī. “Tā brīža F1 imperatoram Bērnijam Eklstounam pārmeta jaunākās paaudzes neuzrunāšanu un moderno tehnoloģiju neizmantošanu. Liberty Media, iegādājoties Formula One Group, vajadzēja gadu, lai saprastu, kas ir popularitātes atdzimšanas zelta dzīsla,” vērtē Jānis Janševics.
Podkāsta Sauna veidotājs Rihards Zeilis par F1 sāka pastiprināti interesēties neilgi pirms Liberty Media ēras. “Aktīvi F1 sāku sekot 2016. gadā, kad ar savu labāko čomu nolēmām savā dienas kārtībā ieviest autosportu. Lai vairāk būtu par ko parunāt ikdienā, kā arī iemesls kopīgi pasēdēt pie vīna glāzes svētdienu pēcpusdienās. Vai rītos,” saka Zeilis.
“F1 ir kļuvis tik pieejams, kā vēl nekad. Kad pie ruļļiem sēdās Liberty Media, tas F-1 pasaules priekškaru pavēra ne tikai roleksus nēsajošiem švītiņiem, kas spēj atļauties caurlaides uz padoku. Nevarētu teikt, ka F1 ir gājis gludi, taču mērķtiecība un acīm redzamais progress digitālo produktu attīstībā ir neatsverams tilts uz arvien jauniem acu pāriem.”
Starp jaunajiem acu pāriem – arī Riharda draudzene. “Man ir aizdomas, ka mana draudzene par F1 šobrīd pārdzīvo vairāk un seko tam līdzi aktīvāk nekā es. Arī viņai pirms tam saikne ar F1 bija pārtrūkusi līdz ar Šūmahera ēras beigām, taču tagad ir atgriezusies ar jaunu sparu.”
Toms Ģigulis pasvītro sociālo tīklu atstāto iespaidu. “Nezinu, cik izteikti šis faktors izpaužas tieši Latvijas F1 fanu lokā, bet globālā mērogā soctīklus viennozīmīgi uzskatu par elementu, kas veicinājuši F1 atpazīstamību un interesi par to. Ja paskatāmies tieši uz jaunās paaudzes pilotiem – Leklērs, Saincs, Verstapens, Noriss, Gaslī – viņi ļoti veiksmīgi izmanto mūsdienu tehnoloģiskās iespējas un soctīklus, lai veicinātu interesi par sevi, savu zīmolu, savu personību. Protams, Lūiss Hamiltons arī ietilpst šajā kategorijā, zinot viņa ciešās saiknes ar Holivudu un visām pārējām “popkultūras Mekām”. Attiecīgi ir radusies situācija, kurā interese par F1 tiek ģenerēta ne tikai balstoties uz notikumiem un sasniegumiem trasē, bet arī šajā autosporta šovā iesaistīto cilvēku personībām. Soctīkli ļauj sportistiem nākt pie cilvēkiem un otrādi,” mijiedarbību izceļ Ģigulis.
Viņš piebilst: “Iespējams, ka kādam cilvēkam nav pārāk liela interese par McLaren komandu vai dažādām F1 tehnoloģiskajām niansēm, taču šai personai patīk tas, kā sevi publiskajā telpā pozicionē Lendo Noriss. Un tā šis cilvēks sāk arī ieslēgt televizoru svētdienas pēcpusdienā, lai vērotu, kā šim, viņaprāt/viņasprāt, foršajam puisim sokas sacīkstēs.”
F1 pēdējos gados ir visstraujāk augošais sporta zīmols digitālajā vidē. 2021. gadā sekotāju skaits F1 sociālo tīklu platformām pieauga par 40%. Tas ir nesimetrisks kāpums tik senam un slavenam zīmolam. Pērnās sezonas noslēdzošā sacīkstes kļuva par 2021. gada otro skatītāko sporta notikumu aiz Eiropas čempionāta futbolā finālspēles, apsteidzot trešajā vietā esošo Super Bowl.
Ko no tā mācīties Latvijai?
“Daudzus tehnoloģiskos risinājumus un tās pašas fantāzijas spēles jau esam ļoti veiksmīgi aizguvuši, taču to, ka sports var būt arī drāma kā laukumā, tā ārpus tā, mums vēl ir jāmācās,” spriež Rihards Zeilis, kad aicinu viņu novērtēt, ko no F1 atdzimšanas stāsta būtu vērtīgi likt aiz auss Latvijas sporta videi. “Cilvēkus pievelk personības un stāsti, nevis tikai sausi skaitļi spēles protokolā. Ne velti “Rīgas derbijs”, iespējams, ir lielākais vietēja sporta notikums gadā.”
Jānis Janševics norāda, ka no F1 renesanses piemēra Latvijas sporta videi vajadzētu aizgūt galveno veiksmes formulu – to, ka profesionālajā sportā sacensības tiek rīkotas skatītājiem. Tiem, kas pērk biļetes, tērē naudu abonentmaksās translācijām. Tiem, par kuru acu pāriem cīnās reklāmdevēji. “Cik nu vispār daudz Latvijas sacensības mēs varam dēvēt par profesionālo sportu,” spriež Janševics. “Šķiet, ka daudz piemērotāks būtu termins – mecenātu sports. Tomēr – lai kāds būtu sporta nosaukums, to vajadzēt rīkot un rādīt skatītājiem. Un vismaz tikpat svarīgi ir jaunās paaudzes uzrunāšana un moderno tehnoloģiju izmantošana.”
Iespējamību, ka kādudien F1 seriālā varētu parādīties arī kāds latviešu pilots, Janševics vērtē kā utopisku. Ja vien kāds latviešu uzņēmējs nekļūst par miljardieri un viņa ģimenē nepiedzimst atvase ar ķērienu autosportā.
No vairākiem cilvēkiem pēdējā laikā esmu dzirdējis, ka viņi sāks sekot līdzi F1, jo darbā nevarot vairs normāli pastrādāt – kolēģi pārāk intensīvi pārspriež norises sezonas sākumā. Tā ir zelta atslēdziņa arī jebkura Latvijas sporta projekta dzīvotspējai. “Šobrīd, lai cilvēku ieinteresētu, tas ir jāierauj 360 grādu virpulī. Pasākumam ir jābūt viņa ziņu lentēs, tam ir jāparādās viņa sociālo tīklu burbulī, tam ir jābūt televīzijā, tam ir jāizskan cilvēku sarunās. Kad tas viss sakrīt, cilvēks pats par to sāk fanot un “pārdod” nākamajiem cilvēkiem,” mūsu sarunā pirms dažiem mēnešiem žurnālam KLUBS uzskaitīja sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps.
“Sportistiem, tieši tāpat kā sacensībām, ir jāprot pašiem sevi pārdot,” uzsver Zeps, kura skaļākais veikums bijusi Maira Brieža tēla veiksmīgās versijas uzbūvēšana. “Nevar vairs gaidīt, ka ielēksi televīzijā, un viss notiks. Sportistiem tagad pašiem par sevi ir jācīnās, un tam ir doti daudzi rīki. Taču – ir jāspēj būt interesantiem un piesaistīt arvien lielākas masas. Jo vairāk piesaistīti, jo labāk dzīvosi. Pārnesot uz uzņēmējdarbību: nav nepieciešamas labākās bulciņas pilsētā, lai konditoreja būtu pati populārākā.”